Neskatoties uz dažādām reliģijām un dzīves apstākļiem, daudzās kultūrās pastāv uzskats, ka nevajadzētu ilgstoši skatīties acīs kaķiem. Tātad – kāpēc pūkaino mājas mīluļu skatiens tik ļoti biedē cilvēkus?
Protams, tā iemesls ir seni novērojumi zīmēs un ticējumi, jo visu, ko cilvēks savulaik nespēja saprast, viņš apveltīja ar mistisku spēku. Kaķis ar savām apbrīnojamajām milzīgajām acīm, kas mirdz tumsā, protams, gandrīz visās pasaules tautās nonāca mistisko radījumu kategorijā.
Kāpēc gan nedrīkst skatīties kaķim acīs?
Senajā Ēģiptē kaķis tika uzskatīts par uzticamu kaķu dievietes Bastetes pavadoni. Pastāvēja viedoklis, ka ilgstoša skatīšanās kaķim acīs ir necieņa pret dievību.
Turklāt saskaņā ar ēģiptiešu pārliecību kaķi dzīvo starp šo un viņpasauli un spēj ielūkoties pēcnāves dzīvē. Ja ilgstoši skatās dzīvnieka acīs, tu varinonākt mirušo pasaulē un palikt tur uz visiem laikiem.
Kaut kam līdzīgam ticmagi un ezoteriķi – viņi apgalvo, ka kaķi spēj sazināties ar viņpasauli, redz pagātni, tagadni un nākotni. Ilgi skatoties mīlīgā murrātāja acīs, tu vari netīši ietekmēt notikumu gaitu, bet ne vienmēr uz labo pusi.
Viduslaiku Eiropā kaķi tika uzskatīti par velna kalpiem. Cilvēki izvairījās no acu kontakta ar šiem dzīvniekiem, jo uzskatīja, ka tajos var mājot dēmoni. Un tad, ja ilgilūkosies kaķim acīs, dēmons paņems tavu dvēseli vai iemiesosies tevī.
Starp citu, viduslaikos arī parastie ļaudis baidījās nodarīt kaķim pāri. Jo dzīvnieks varēja vērsties pēc palīdzības pie Sātana, un tad vaininieks saslima vai nomira. Tomēr nebija raksturīgi, ka saistībā ar šādu māņticību būtu sarīkotas inkvizīcijas.